Boriss Pugo
- Dzimšanas datums:
- 19.02.1937
- Miršanas datums:
- 22.08.1991
- Tēva vārds:
- Kārlis
- Papildu vārdi:
- Boris, Борис Карлович Пуго, Puga
- Kategorijas:
- Komunists, Ministrs, Pulkvedis, Sabiedrisks darbinieks, Valsts un komunistu partijas darbinieks, Čekists
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Maskavas Trojekurovskoe (Троекуровское) kapi
Boriss Pugo bija latviešu izcelsmes padomju valsts un kompartijā augstus amatus ieņemošs funkcionārs un politiķis gan Latvijā (Latvijas PSR) un vēlāk PSRS.
Viens no 1991.gada augusta puča organizētājiem un īstenotājiem. Pēc puča izdarīja pašnāvību, taču ir virkne apstākļu, kas šo nāves versiju padara visai apšaubāmu.
Pugo piedzima Kaļiņinas (tagad Tveras) pilsētā PSRS. Viņa tēvs Kārlis Pugo bija cariskās, vēlāk "sarkanās" Krievijas latviešu strēlnieks, vēlāk PSKP darbinieks.
Boriss Pugo pabeidza Rīgas Politehnisko institūtu un 1963. gadā iestājās PSKP.
Viņš strauji kāpa pa karjeras kāpnēm un 1977. gadā kļuva par VDK priekšsēdētāja pirmo vietnieku Latvijas PSR.
1980. gadā kļuva par LPSR drošības komitejas priekšsēdētāju.
1984. gada 14. aprīlī kļuva par LKP CK pirmo sekretāru. Divus gadus vēlāk tika iekļauts PSKP CK.
1988. gada 4. oktobrī zaudēja LKP CK pirmā sekretāra amatu. No 1989. gada septembra līdz 1990. gada jūlijam bija kandidāts uz iekļūšanu PSKP CK politbirojā.
1990. gada 1. decembrī kļuva par PSRS Iekšlietu ministru.
Augustā bija viens no puča ( valsts apvērsuma ) rīkotājiem. Pēc apvērsuma izgāšanās 22. augustā kopā ar sievu it kā veica pašnāvību. Pugo dzīvoklī, kurā notika šī "pašnāvība" tika atrasta pirmsnāves zīmīte - :
- „Совершил абсолютно неожиданную для себя ошибку, равноценную преступлению. Да, это ошибка, а не убеждения. Знаю теперь, что обманулся в людях, которым очень верил. Страшно, если этот всплеск неразумности отразится на судьбах честных, но оказавшихся в очень трудном положении людей. Единственное оправдание происшедшему могло быть в том, что наши люди сплотились бы, чтобы ушла конфронтация. Только так и должно быть. Милые Вадик, Элина, Инна, мама, Володя, Гета, Рая, простите меня. Всё это ошибка! Жил я честно - всю жизнь".
Pugo bija tipisks Padomju laika nomenklatūras darbonis - pelēks, bez jebkādas spozmes. Taču, vienlaikus atzīstams, ka viņš, atšķirībā no sava priekšgājēja LPSR CK vadībā - Augusta Vosa - tiešām bija pieticīgāks, godīgāks. Tai pašā laikā, tieši šādas politiskās dzīves pelēcības bija tās, kuras īstenoja dzīvē t.s. Andropova laika pārmaiņas, tādējādi sagandējot daužu ļaužu likteņus. Gorbačova aizsākto Perestroiku un ar to saistīto Glasnotj, kā uzticams partijas biedrs, cītīgi pildīja, lai gan kā vecās gvardes funkcionārs šos procesus uztvēra ar vāji slēptām šausmām. Tieši šis apstāklis izskaidro, ka viņš gadījās pučistu vidū kā aktīvs tā īstenotājs.
Par spīti daudziem gadiem, kuri pavadīti un darbībai Latvijas PSR, Pugo bija ļoti vājas latviešu valodas zināšanas.
Avoti: wikipedia.org, google.ru, barikadopedija.lv
Nav pesaistītu vietu
10.09.1964 | Latvijas PSR oficiāli dibināja sabiedrisko organizāciju Latvijas Komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs (LKSK)
24.12.1979 | PSRS organizē valsts apvērsumu un ieved savu karaspēku Afganistānā
11.02.1982 | Начало дела о Кремлевской коррупции
14.05.1986 | PSRS Kinematogrāfistu V Kongress un Jāņa Streiča runa
Kāds ļoti spilgts un revolucionārs notikums pirmsatmodas un arī Latvijas kino vēsturē - Jāņa Streiča drosmīgā runa PSRS Kinematogrāfistu savienības kongresā 1986. gadā, kas raksturo izcilo latviešu kinorežisoru kā lielisku oratoru ar prasmi ironizēt un improvizēt, taču vissvarīgāk – tas bija liels un nozīmīgs solis pretī pārmaiņām un mūsu visu brīvībai.
17.02.1987 | Rīgā ierodas Mihails Gorbačovs ar sievu Raisu
01.06.1988 | Radošo savienību Plēnums
Pirms PSKP 19.Vissavienības konferences Rīgā 1988. gada 1. un 2. jūnijā notika Radošo savienību Plēnums, kuras darbs beidzās ar Rezolūciju, kura pamatīgi izmainīja sabiedriski politisko dzīvi Latvijā, kā arī guva plašu rezonansi ne tikai visā Padomju Savienībā, bet arī ārpus tās. Latvijas PSR Rakstnieku savienības valdes plēnums ar republikas Arhitektu, Dizaineru, Kinematogrāfistu, Komponistu, Mākslinieku, Teātra darbinieku, Žurnālistu savienību vadītāju un ekspertu piedalīšanos notika Kongresu namā - liela un pamatīga pilsoniska uzdrīkstēšanās, trešās Atmodas sākums.
18.06.1988 | LKP CK paplašinātais plēnums
09.04.1989 | PSRS bruņotie spēki apspiež demonstrāciju Tbilisi
20.12.1990 | PSRS ārlietu ministrs Eduards Ševarnadze brīdina par gaidāmo puču un demisionē
13.01.1991 | PSRS tanki ielenc Lietuvas Augstāko Padomi, ieņem TV, radio, telegrāfu, telefona centrāles
1991.gada 13.janvāra naktī tanki ielenc Lietuvas Augstāko Padomi, ieņem TV, radio, telegrāfu. Nogalina 14 un ievaino 140 cilvēkus.
14.01.1991 | OMON uzbrukumi Vecmīlgrāvim
1991.gada 14.janvārī M. Gorbačovs PSRS Augstākās Padomes sēdē atkārto PSRS iekšlietu ministra B. Pugo viedokli, ka armija Viļņā rīkojusies pareizi.
15.01.1991 | OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8
1991.gada 15.janvāra naktī notika divi OMON uzbrukumi Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8, tika piekauti kursanti, izdemolētas telpas, nolaupīti ieroči.
15.01.1991 | Latvijas neatkarības ienaidnieku- Interfrontes mītiņš. "Glābšanas komiteja" paziņo par varas pārņemšanu
Interfronte savā mītiņā Kr. Barona ielas stadionā sapulcina 10 000 dalībnieku, VSGK paziņo par varas pārņemšanu
16.01.1991 | Komunistiskās okupācijas režīma 1991. gada pirmie upuri Rīgā
Pirmie upuri Latvijā...
17.01.1991 | Trauksme uz barikādēm
1991.gada 17.janvārī Rīgā uz barikādēm tiek izsludināts trauksmes stāvoklis
20.01.1991 | Uzbrukums Latvijas Iekšlietu ministrijai
1991.gada 20.janvārī notiek demonstrācijas Maskavā Baltijas aizstāvībai, tajās piedalās ap 100 000 cilvēku. Tiek izvirzīta prasība pēc M. Gorbačova, D. Jazova, B. Pugo, VDK priekšsēdētāja V. Krjučkova demisijas sakarā ar Viļņas upuriem. Šajā dienā, kad nolemts pamazām Barikādes Rīgā noņemt, notiek uzbrukums Latvijas Iekšlietu ministrijai. Šī ir diena, kurā krita Podnieka komanda, kā arī citi Neatkarības aizstāvji. Mūžīga piemiņa viņiem.
20.01.1991 | Список жертв кровавого января в Баку
21.01.1991 | Melnais vai Asiņainais janvāris Baku
11.02.1991 | Islande - pirmā valsts, kas de iure atzina Lietuvas neatkarību 1991. gada 11. februārī
1988. gada 3. jūnijā tika nodibināta organizācija "Sajūdis" ("Kustība") , par kuras vadītāju kļuva Vītauts Landsberģis. Sākotnēji šī organizācija iestājās par Lietuvas autonomiju, bet vēlāk jau pieprasīja Lietuvas neatkarību.
19.08.1991 | Augusta pučs
21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu
Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas
