Карлис Улманис
Карлис Улманис
- Дата рождения:
- 23.08.1877
- Дата смерти:
- 20.09.1942
- Имя при рождении:
- Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis
- Дополнительные имена:
- Ка́рлис Аугустс Вилхелмс У́лманис
- Категории:
- Депутат Сейма Латвийской Республики, Жертва репрессий (геноцида) советского режима, Кавалер ордена Виестурс, Кавалер ордена Лачплесис, Политик, Предприниматель, Президент, Участник боев независимости, Чиновник, Член студентеческой корпорации
- Национальность:
- латыш
- Памятник:
- Aptuvena Kārļa Ulmaņa kapa vieta
- Кладбище:
- Указать кладбище
Ка́рлис А́угустс Ви́лхелмс У́лманис (латыш. Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis, в Российской империи Карл И́ндрикович);23 августа [4 сентября] 1877 — 20 сентября 1942) — латвийский политический и государственный деятель. Президент Латвии в 1934—1940 годах. После оккупации Латвии был вывезен в Совесткий Союз, где был убит.
Родился 4 сентября (23 августа по старому стилю) 1877 года на хуторе «Пикшас» в Удзесской волости (Udzes pagasts) Добленского уезда Курляндской губернии (около нынешнего города Добеле) в семье зажиточных крестьян Индрикиса и Лизеты. В семье — третий сын.
1886—1889 учился в уездной школе, с 1889 года — в Александровской городской школе в Митаве (теп. Елгава). С 1895 года учился в городском реальном училище, но в 1896 году учёбу бросил. Осенью уехал в Восточную Пруссию, где в 1897 году закончил 6-месячные курсы молочного хозяйства в Тапиау (ныне Гвардейск, Калининградской области).
Работал по специальности в цехе молочных продуктов Риге и Либаве (Лиепае). В 1902 году сам организовал курсы молочного хозяйства в родном уезде, потом в Риге. Осенью поехал в Швейцарию, где поступил на Сельскохозяйственное отделение Федерального политехниума в Цюрихе, но уже весной вернулся на родину. Летом работал инструктором на курсах молочного хозяйства Рижского общества латышей. В 1903 году поступил в Сельскохозяйственный институт в Лейпциге, но уже в 1904 году вернулся на родину. В 1904 году основал первое общество сельскохозяйственного надзора (lauksaimniecības pārraudzības biedrība) в Лифляндской губернии, ездил по губернии как лектор по теории молочного хозяйства. Летом 1905 года начал работать инструктором в Каугурском обществе сельского хозяйства (Kauguru lauksaimniecības biedrība) и стал сотрудником журнала «Сельскохозяйственник» (Lauksaimnieks).
Карлис Улманис — студент университета в Небраске
В декабре 1905 года был заключён в Псковскую тюрьму за нелояльное содержание публикаций, освобождён в мае 1906 года. После освобождения некоторое время жил у старшего брата Яниса, а в осенью уехал в Германию, где работал в школе сельского хозяйства в Аннаберге, но летом 1907 года вернулся в родительский дом, откуда уехал в США. Там нашёл работу на молочной ферме в Омахе, штат Небраска. В январе 1908 годапоступил на учёбу в школу сельского хозяйства Небраски, но уже в феврале поступил на зимние курсы сельского хозяйства Линкольнского индустриального колледжа университета Небраски (англ.). Курсы окончил в мае 1909 года, получив диплом помощника агронома. Работал управляющим молочного хозяйства в Линкольне, потом купил свою ферму в Техасе. После амнистии 1913 года в марте вернулся на родину, работал агрономом в Валмиере в Балтийском обществе сельского хозяйства и редактором (1914—1916) журнала «Zeme» («Земля»). Написал несколько книг о сельском хозяйстве, активно публиковался в прессе.
Карлис Улманис в 1934 году
После Февральской революции 1917 года был заместителем комиссара Временного правительства в Лифляндской губернии. Один из организаторов и лидеров Латышского Крестьянского союза (Latviešu Zemnieku savienība), основанного в апреле 1917 года. После немецкой оккупации 1918 года остался в Риге. В ноябре принял участие в создании Народного совета Латвии и провозглашении латвийской независимости. Стал первым премьер-министром Временного правительства Латвийской Республики (до 1921 года). До 1934 года занимал посты премьер-министра (4 раза), военного министра, министра иностранных дел (4 раза), министра сельского хозяйства (2 раза).
15 мая 1934 года занимавший пост премьер-министра Ульманис устроил военный переворот, распустил парламент, все партии, закрыл нежелаемые газеты, приостановил действие конституции.
11 апреля 1936, по истечению срока полномочий президента Квиесиса, назначил сам себя также президентом Латвии (т. н. авторитарный режим Улманиса).
Памятник Карлису Улманису в Риге
Факсимиле подписи Улманиса
Официально именовался «вождём» и «отцом нации».28 января 1935 года призвал всех дарить книги своим бывшим школам. 22 апреля 1936 года призвал латышей сажать деревья в память о разных событиях. Известен как автор афоризмов: «Наше будущее — в телятах» и «Что есть — то есть, чего нету — того нету». 17 июня1940 года, после вступления в Латвию советских войск, выступил с обращением по радио, заявив: «Оставайтесь на своих местах, а я остаюсь на своём», успокоив народ тем, что это пришли друзья. Сотрудничал с новым просоветским правительством. 12 июля 1940 года провозгласил закон о борьбе с вредительством.
После ввода советских войск в Латвию, 21 июля 1940 года ушёл в отставку, обратился к советскому правительству с просьбой о пенсии и выезде в Швейцарию. 22 июля1940 года депортирован в административном порядке через Москву в Ворошиловск (Ставрополь), куда попал 29 июля. 4 июля 1941 года был арестован. 1 августа 1942 года переправлен в город Красноводск (ныне Туркменбашы) в Туркмении. Распространена версия о том, что в дороге подхватил дизентерию и умер 20 сентября 1942 года. Похоронен на местном кладбище, но могила не найдена. По другим данным - застрелян в тюрьме.
17 октября 1991 года в «Известиях» появилось сообщение о пересмотре ряда дел советского периода за отсутствием состава преступления в действиях фигурантов. В числе других было пересмотрено и дело Ульманиса. Однако, и в этот период попытки найти могилу Ульманиса и вернуть тело президента на родину оказались безуспешными.
- 22 июля 2003 года Карлису Улманису установлен памятник в Риге, напротив здания, где он жил во время правления Латвией.
- В 2001 году была выпущена почтовая марка Латвии, посвященная Улманису.
***
Источник: wikipedia.org, news.lv, nekropole.info
| Название места | Начиная с | До | Изображения | Язык | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Koka ēka Rīgā, Brīvības ielā 41 | lv | |||
 | Памятник Свободы | lv, ru | |||
 | Министерство Иностранных дел Латвийской Республики | 00.00.1918 | en, lv, ru |
13.01.1905 | в Латвии более 70 человек были убиты во время многотысячной демонстрации
03.12.1905 | В Латвии впервые в мире женщины наделены правом голосования
21.12.1905 | Kārļa Ulmaņa pirmais arests. Apsūdzība: "Krievijas impērijas valsts un sabiedriskās kārtības graušana"
29.04.1917 | Valkā nodibina Latviešu zemnieku savienību
Par tās vadītāju ievēl Kārli Ulmani. Drīzumā partijā iestājas ap 20,000 biedru un jau tā paša augustā tā kļūst par masveidīgāko partiju neatkarību vēl neatguvušās Latvijas teritorijā.
29.11.1917 | Nodibināta Latviešu Pagaidu Nacionālā padome
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu Nacionālā padome (LNP), bija 1917. gada 29. novembrī Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija. Savā pirmajā sesijā tā pieņēma deklarāciju par apvienotas un autonomas Latvijas izveidošanu Vidzemes, Kurzemes un Latgales latviešu apriņķos. 1918. gada 11. novembrī Vācija bija sakauta Rietumu frontē. LNP šajā dienā vienlaicīgi saņēma tā saukto "Balfūra notu", kurā tika atzīta LNP un Latvijas Republikas neatkarība.
30.01.1918 | Эстония и Латвия объявляют свою независимость от России.
08.03.1918 | Soļi Baltijas zemju neatkarības atjaunošanā no Krievijas. Atjaunota Kurzemes un Zemgales hercogiste
1918. gada 8. martā,. tobrīd Vācijas okupētajā Latvijas teritorijā tiek atjaunota Kurzemes un Zemgales hercogiste
15.03.1918 | Soļi Latvijas neatkarības atgūšanas ceļā. Ķeizars Vilhelms II Vācijas impērijas vārdā atzina Kurzemes hercogisti "par brīvu un patstāvīgu valsti"
22.09.1918 | Beidz pastāvēt Kurzemes hercogiste, tās vietā tiek pasludināta Baltijas hercogiste
1918. gada 20. martā Rīgas pilsētas domes sēdē domnieki un jau 12. aprīlī vācbaltiešu aristokrātu izveidotā Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome (Der Vereinigte Landesrat für Livland, Estland, Ösel und Riga) vienbalsīgi nolemj izveidot "Baltijas hercogisti" un lūgt Vācijas ķeizaram ņemt to savā protektorātā. Kā alternatīva bija paredzēta kopējas Baltijas valsts izveide personālūnijā ar Prūsiju.
17.11.1918 | Latvijas Tautas padomes izveidošana
Tiek izveidota arī Pagaidu valdība, kuru vienbalsīgi uzdod vadīt Kārlim Ulmanim
18.11.1918 | Провозглашение независимости Латвии
05.12.1918 | Latvijā iebrūk Padomju Krievijas armija
07.12.1918 | Beidz pastāvēt Baltijas apvienotā hercogiste. Pilnvaras tiek nodotas Ulmaņa pagaidu valdībai
17.12.1918 | Провозглашена Латвийская Социалистическая Советская Республика
02.01.1919 | Krievijas Sarkanarmijas iebrukuma rezultātā K. Ulmaņa Pagaidu valdība atkāpjas uz Jelgavu
05.01.1919 | Latvijas brīvības cīņas: Jelgavā Kalpaka bruņotā vienība tika noformēta par Latviešu atsevišķo bataljonu
Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Kalpaka bataljons, (1919. gada 5. janvāris - 1919. gada 20. marts) bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā.
15.01.1919 | Beidzas Latvijas Strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju I kongress, kurš apstiprina P. Stučkas valdību
15.01.1919 | Latvia's war against Communist Russia for independence. Count Lieven's unit is established in Liepāja
20.03.1919 | Rīkojums № 883 - Dibināta Latvijas Aizsargu organizācija
16.04.1919 | Aprīļa pučs. Tiek gāzta Ulmaņa Pagaidu valdība
Tiek arestēti vairāki K. Ulmaņa valdības ministri. Daļa valdības ar K. Ulmani patveras uz angļu kuģa "Saratov". Tiek izveidota vācu- krievu muižnieku atbalstīta Brimmera-Borkovska valdībā (27.04.1919.-09.05.1919)
26.04.1919 | Latvijā izveidojas trīsvaldība: A. Niedra Liepājā izveido vāciešiem lojālu valdību paralēli K. Ulmaņa Pagaidu valdībai un P. Stučkas Krievijas lielinieku valdībai
10.05.1919 | Tiek izveidota Andrieva Niedras valdība
10.05.1919. — 26.07.1919.
22.05.1919 | Soļi Latvijas neatkarības atgūšanā: landesvērs atbrīvo Rīgu no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiem
19.06.1919 | Cēsu kaujas
1919. gada 19.—23. jūnijā notika Cēsu kaujas- tās bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās
23.06.1919 | Beidzas Cēsu kaujas
A. Niedras valdības spēki sakauti, K. Ulmanis veido jaunu ministru kabinetu
27.06.1919 | Latvijas Pagaidu valdības sagaidīšana pēc tās nokāpšanas no kuģa "Saratov"
03.07.1919 | Strazdumuižas pamiers
06.07.1919 | Latvijas brīvības cīņas. Vidzeme atbrīvota. Ziemeļlatvijas brigāde ienāk Rīgā
1919. gadā Rīgā ienāca Ziemeļlatvijas brigāde Jorģa Zemitāna vadībā.
10.07.1919 | Latvijas armijas dzimšanas diena
10. jūlijs ir diena, kad tiek izdota Latvijas armijas pavēle Nr.1. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, izveidota Latvijas Armija. Par Latvijas apvienotās armijas pirmo virspavēlnieku tiek iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.
14.07.1919 | Latvijas Pagaidu valdība. K. Ulmaņa 2. Pagaidu Ministru kabinets
Pēc A. Niedras vadīto krievu- vācu spēku sakāves pie Cēsīm 27. jūnijā varu atkal pārņēma K.Ulmaņa vadītais Ministru kabinets, kurš šo laiku bija pavadījis Lielbritānijas un Francijas kara eskadras apsargāts uz tvaikoņa "Saratov" Liepājas reidā. K. Ulmanis ar kuģi ierodas Rīgā un tiek apstiprināts Pagaidu valdības jaunais sastāvs, kurš pastāv 14.07.1919. — 08.12.1919.
24.08.1919 | Latvijas Pagaidu valdības Ministru prezidents Kārlis Ulmanis Valmieras apriņķa Kokmuižā, apmeklē 6. Rīgas kājinieku pulku.
28.09.1919 | Rīgā atklāta Latvijas Universitāte uz Baltijas Tehniskās Augstskolas bāzes
08.10.1919 | Bermontiāde: Rietumkrievijas brīvprātīgo armija ielaužas Rīgā un ieņem visu Daugavas kreiso krastu
14.10.1919 | Brīvības cīņas. Daugavmalas ierakumos K. Ulmani viegli ievaino kājā
17.10.1919 | West-Russian army attacks HMS Dragon
On 17 October in 1919, the British cruiser HMS Dragon which supported the Latvian army to protect Riga from West Russian Volunteer army was struck, and nine sailors lost their lives. Four were injured.
03.11.1919 | Bermontiāde: Latvieši Bolderājā sāk pretuzbrukumu Bermonta vadītajiem vācu- krievu algotņiem
10.11.1919 | Bermontiāde: Pārdaugavas operācija. Skultes muiža, Zasulauks, Torņakalns, Bišumuiža, Ziepniekkalns
11.11.1919 | День Лачплесиса
14.11.1919 | Bermontiāde: Liepājas garnizons atsit vācu- krievu uzbrukumu
4. novembrī bermontieši sāka uzbrukumu Liepājai. Lielāko kauju Liepājas 1400 vīru lielais garnizons pulkveža leitnanta Oskara Dankera vadībā izcīnīja 14. novembrī. Neskatoties uz visām pūlēm, ieņemt pilsētu bermontieši nespēja. Demoralizētie bermontieši bezspēcīgā niknumā laupīja un terorizēja vietējos civiliedzīvotājus, apšāva latviešu zemniekus, nemaz nerunājot par bermontiešu rokās nokļuvušajiem Latvijas armijas karavīriem. Viņu līķus nereti atrada sakropļotus.
18.11.1919 | Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Kauja pie Skuju skolas
1919.gada novembrī pie bijušās Skuju pamatskolas notika kauja ar Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju, kurā 6. Rīgas kājnieku pulks zaudēja 16 kritušos un divus bezvēsts pazudušos, ievainoti tika 58 karavīri.
18.11.1919 | Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Notiek karaskolas kadetu cīņas pie Vareļiem
1919.gada oktobrī jaunās Latvijas valdība bija plānojusi atvērt divas Kara skolas - Kājnieku un Artilēristu. Mācībām bija jāsākas 7.oktobrī, bet to apturēja Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas uzbrukums Rīgai. Kaujās tika iesaistīti visi Kara skolas kadeti. Vareļu kauja ir nozīmīgākā visā Kara skolas cīņu vēsturē.
21.11.1919 | Bermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Jelgavu no vācu-krievu algotņu karaspēka
25.11.1919 | Latvian War of independence. Latvia declares war to Germany
30.11.1919 | Bermontiāde: Antantes pārstāvji cenšas apturēt latviešu atbrīvošanās cīņas
03.12.1919 | Bermontiādes noslēgums: Pavēle par tālāku krievu- vācu algotņu vajāšanas pārtraukšanu
03.01.1920 | Начало боёв за Двинск
Битва за Двинск (другие названия — Битва под Динабургом, Операция «Зима», динабургская операция, бои за Даугавпилс) — сражения польско-латвийских войск с Российской Красной армией в январе 1920 в районе города Двинск (Даугавпилс). Часть советско-польской войны и латвийской войны за независимость. В результате боев Даугавпилс был освобожден от российской оккупации под которой находился с 1772 года - 148 лет.
30.01.1920 | Между РСФСР и Латвийской Республикой подписан договор о перемирии
30.01.1920 | Латвия освобождает Зилупе от последних военных подразделении Российской Красной армии
11.04.1920 | Uz autoceļa Lubāna-Dzelzava notika neveiksmīgs atentāts pret Kārli Ulmani
01.05.1920 | Satversmes sapulces 1. sēde - Latvijas Parlamenta "dzimšanas diena"
20.06.1920 | Latvijas 1. Ministru kabinets. Darbu sāk K. Ulmaņa demokrātiski apstiprinātā Latvijas 1. valdība
Darbība 20.6.1920- 18.6.1921
06.08.1920 | Sākās Bulduru konference, kurā tika izstrādāta Baltijas Antantes koncepcija
11.08.1920 | Tiek parakstīts Latvijas—Krievijas miera līgums
26.01.1921 | Republic of Latvia achieved the recognition de iure
On 26 January, 1921, the efforts of the Minister of Foreign Affairs, Zigfrīds Anna Meierovics, the Latvian diplomats and all of the officials of the Foreign Service achieved the goal – the Republic of Latvia achieved the recognition of its legitimate international status.
01.02.1921 | Latvia recognsed de jure by Germany
27.04.1921 | Pie Mežotnes pret ministru prezidentu K. Ulmani izdarīts atentāta mēģinājums
02.10.1921 | Vēršu un traktoru sacīkste Ūziņos ar agronoma K. Ulmaņa piedalīšanos
Pasākumu apmeklē ap 2000 skatītāju. Kā pirmais ar 2 stundu runu uzstājas pirmais LR Ministru przidents K. Ulmanis. Pasākumā piedalās arī ģenerālis J. Balodis.
15.02.1922 | Принят основной закон Латвийской Республики - Сатверсме
14.11.1922 | Янис Чаксте избирается I Сеймом Латвийской Республики президентом страны.
06.11.1925 | Latvijas Republikas Valsts Prezidents. Jānis Čakste tiek atkārtoti ievēlēts par LR Prezidentu
24.12.1925 | Latvijas 8. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 2. valdība
Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1925. gada 24. decembra līdz 1926. gada 6. maijam
07.05.1926 | Latvijas 9. Ministru kabinets - A. Alberinga valdība
Artura Alberinga vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1926. gada 7. maija līdz 18. decembrim
08.04.1927 | Latvijas Republikas 2. prezidenta ievēlēšana. Gustavs Zemgals
03.03.1930 | Lāčplēsis (filma)
27.03.1930 | Latvijas 13. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 3. valdība
Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1931. gada 27. marta līdz 5. decembrim
09.04.1930 | Latvijas Republikas 3. prezidents Alberts Kviesis
22.06.1932 | Tiek atklāts Kārļa Jansona veidotais piemineklis "Lāčplēsis un Melnais bruņinieks"
03.11.1933 | Herberts Cukurs pašizgatavotā lidmašīnā sasniedza bijušo Kurzemes koloniju Gambiju
1933.gada 3.novembrī, pēc divu mēnešu sarežģīta lidojuma ar pašizgatavotu lidmašīnu Gambijā bija nolaidās latviešu aviators Herberts Cukurs.
17.03.1934 | Latvijas 16. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 4. valdība
Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1934. gada 17. marta līdz 15. maijam
15.05.1934 | Государственный переворот в Латвии 15 мая 1934 года
16.05.1934 | Latvijas 17. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 5. Ministru kabinets
Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1934. gada 16. maija līdz 1940. gada 19. jūnijam.
12.09.1934 | Латвия, Литва и Эстония образовали политический союз - Балтийская Антанта
Латвия, Литва и Эстония образовали политический союз. Подписанный в Женеве договор вошёл в историю под именем Балтийской Антанты.
28.05.1935 | Kāds fotogrāfs vēstulē Kārlim Ulmanim lūdz aizdevumu fotoizstādes atklāšanai un firmas dibināšanai
Kārlis Ulmanis savā prezidentūras laikā noteikti saņēma daudzas visai dīvainas vēstules. Šī neapšaubāmi ir viena no tām..
18.11.1935 | Tiek atklāts Brīvības piemineklis Rīgā
02.08.1936 | Dundagā viesojas Kārlis Ulmanis
26.09.1936 | Svinīga pirmā ķieģeļa iemūrēšana Armijas Ekonomiskajam veikalam
13.10.1936 | Sākas lauku īpašumu nosaukumu latviskošana
1936.gada 13.oktobrī Ministru kabinets pieņem un Valsts Prezidents izsludina “Likums par lauku nekustamu īpašumu nosaukumu pārdēvēšanu”
16.11.1936 | Tiek atklāts tilts pār Daugavu Jēkabpilī
Tilts savienoja Krustpili un Jēkabpili
22.05.1937 | 1937. gada 22. maijā notika Ķeguma spēkstacijas pamatakmens ielikšana un iesvētīšana.
17.11.1937 | "Pērkoņkrusta" atentāta mēģinājums pret Kārli Ulmani
10.06.1938 | Latvijas valdība izsludina ideju konkursu Uzvaras laukumam
07.06.1939 | Neuzbrukšanas līgums starp Latviju un Vāciju
01.09.1939 | Latvija pieņem “Deklarāciju par Latvijas neitralitāti”
01.09.1939 | Польская кампания вермахта и вторжение СССР, начало II Мировой Войны
Польская кампания вермахта (1939), также известная как Вторжение в Польшу и Операция «Вайс» (в польской историографии принято название «Сентябрьская кампания») — военная операция вооружённых сил Германии и Словакии, в результате которой территория Польши была полностью оккупирована, а её части аннексированы соседними государствами. В ответ на начало операции Британия (3 сентября) и Франция объявили войну Германии, что ознаменовало начало Второй мировой войны. Датой начала войны принято считать 1 сентября 1939 года — день вторжения в Польшу.
